Neskatoties uz lielo aktivitāti atjaunojamās enerģijas jomā, šī gada 1. ceturksnī Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 25%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Galvenais iemesls tam ir mazāks ūdens daudzums, kas tieši ietekmēja Daugavas HES darbību. HES izstrāde samazinājusies par 40%, un to īpatsvars kopējā ražošanā bija vien 43%. Arī koģenerācijas un vēja parki saražoja mazāk, konkrētāk, par 10% un 21% mazāk nekā pērn. Vienīgais enerģijas ieguves veids, kur var pievienot plus zīmi, ir saules parki. Tajos saražotās enerģijas apjoms pieaudzis par 1,5 reizēm, sasniedzot 4% no kopējās ražošanas.
Lai arī piedzīvots ievērojams ražošanas kritums, Latvija joprojām spēja segt savu elektroenerģijas patēriņu 103% apmērā.
Tas nozīmē, ka valstī saražotā elektrība principā pietika iekšējam patēriņam. Vienlaikus elektroenerģijas eksports samazinājās par 46%, bet imports palielinājās par 6%. Tomēr eksportētās elektroenerģijas daudzums (697 GWh) nedaudz pārsniedza importēto (693 GWh), nodrošinot pozitīvu kopējo bilanci.
Elektroenerģijas cenas tirgū pirmajā ceturksnī mainījās nevienmērīgi – janvārī un februārī tās pieauga saistībā ar traucējumiem Somijas–Igaunijas savienojumā, savukārt martā cenas samazinājās, pateicoties vēja enerģijas pieaugumam reģionā. Mājsaimniecībām un uzņēmumiem elektroenerģijas cenas bija zemākas nekā pirms gada – mājsaimniecībām par 15% mazāk (vidēji 121,94 EUR/MWh), uzņēmumiem par 9% mazāk (vidēji 107,66 EUR/MWh).
Lai gan elektroenerģijas tirgū pieejami dažādi līgumi, mājsaimniecību aktivitāte joprojām ir ļoti zema – tikai 0,42% mainīja tirgotāju, un lielākā daļa izvēlas fiksētas cenas līgumus. Uzņēmumi šajā ziņā ir bijuši aktīvāki – 9,1% mainīja tirgotāju, un 59% izvēlas fiksētas cenas, lai stabilizētu izmaksas svārstīgajā tirgū.
Kopumā pirmais ceturksnis iezīmējas ar būtisku ražošanas kritumu, īpaši atjaunojamajā enerģijā, un tas var ietekmēt gan tirgus cenu attīstību, gan Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, ja līdzīgas tendences saglabāsies arī turpmākajos mēnešos.
