Šī gada maijā kiberuzbrukumu skaits Latvijas uzņēmumiem un infrastruktūrai pieaudzis četras reizes, salīdzinot ar gada sākumu. Par to liecina tehnoloģiju uzņēmuma un BiSMART partnera Tet apkopotā statistika par pakalpojumu atteices (DDoS) uzbrukumiem 2022. gada pirmajā pusgadā. Kopā tīklā reģistrēti vairāk nekā 900 uzbrukumi, 344 no tiem bija īpaši bīstami.
Tet galvenais tehnoloģiju direktors un valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins stāsta, ka
lielākais kiberincidentu pieaugums bija vērojams maijā, īpaši pēc 9. maija, kad notika vidēji 4-5 nozīmīgi uzbrukumu mēģinājumi dienā.
Tie bija vērsti pret Latvijas sabiedrībai svarīgākajām sistēmām – valsts iestāžu un uzņēmumu mājaslapām, biļešu tirdzniecības servisiem, VPN (virtuālā privātā tīkla) vārtejām. Jūnijā uzbrukumu skaits joprojām saglabājās liels, lai arī kiberuzbrucēju fokuss vairāk bija vērsts uz Lietuvu saistībā ar tranzīta sankcijām Kaļiņingradai. Šobrīd uzbrucēju aktivitāte Latvijas kibertelpā atkal ir pieaugusi.
D.Ņikitins atklāj, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzbrucēju aktivitātes esot citādākas. Ja iepriekš kiberuzbrukumi pārsvarā bija vērsti uz naudas izspiešanu, tagad tiem ir izteikts ģeopolitisks raksturs. Tos veic "pēc pasūtījuma", kad kāds cits par to jau, visticamāk, ir samaksājis. Otrkārt, uzbrucēji negrib tērēt laiku labi aizsargātajām sistēmām. Tā vietā viņi izvēlas vieglākus, mazāk aizsargātus mērķus. Tas norāda uz to, ka par DDoS uzbrukuma upuri var kļūt ikviena iestāde vai uzņēmums.
Tet pārstāvis vērtē, ka Latvija šobrīd salīdzinoši labi tiek galā ar kiberuzbrukumiem un lielākā daļa no tiem tiek atvairīta. Vienlaikus ir vērojama tendence, ka par aizsardzību organizācijas sāk domāt pēc negadījuma, nevis pirms. To apliecina arī Tet digitālās drošības tests biznesam, ko aizpildīja 123 Latvijas uzņēmumi. Tika noskaidrots, ka lielākajai daļai no aptaujātajiem jeb 70% nav kiberdrošības krīzes plāna un tie neveic ievainojamību diagnostiku. Savukārt 40% vienīgais aizsarglīdzeklis uzņēmuma iekārtām ir antivīrusa programma.
