Aptaujas dati atklāj nevienmērīgu briedumu. 44% uzņēmēju paļaujas uz pamatlīmeni — ugunsmūriem un pretvīrusu risinājumiem, taču bez būtiskākiem ieguldījumiem procesos un apmācībās. 18% uzņēmumu kiberdrošībai pievērš pastiprinātu uzmanību: 12% apzinās tās stratēģisko lomu, bet 6% drošība ir pastāvīgs ikdienas darba fokuss. Vēl 15%uzņēmumu izvēlas drošību stiprināt, piesaistot sertificētus IT pakalpojumu sniedzējus.
Līga Bārdiņa uzsver, ka maldīgs ir priekšstats, ka uzbrukumi skar tikai lielos tirgus spēlētājus. Praktiski tieši mazie un vidējie uzņēmumi nereti ir ievainojamākie — trūkst resursu, iekšējo procedūru un darbinieku apmācības. Turklāt kiberdrošība nav tikai IT jautājums: tā ir uzņēmuma noturības sastāvdaļa, kas ietekmē arī klientu uzticību un reputāciju.
Svarīgākais — daudzi aizsardzības soļi nav dārgi, bet ir izšķiroši. Darbinieku apmācības, divu faktoru autentifikācija, rezerves kopijas un piekļuves tiesību pārvaldība var pasargāt no incidentiem, kas uzņēmumam izmaksā tūkstošus vai pat desmitiem tūkstošu eiro. Digitālajā laikmetā pieaug ne tikai datu zādzības, bet arī finanšu krāpšanas gadījumi, kas var sasniegt simtiem tūkstošu eiro — tāpēc kiberdrošības “minimums” arvien biežāk kļūst par biznesa izdzīvošanas nosacījumu.
* Aptauja veikta 2025. gada novembrī sadarbībā ar Norstat, aptaujājot 250 mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjus Latvijā (iespēja atzīmēt vairākas atbildes).
