Latvijas ekonomikas attīstības temps joprojām atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, turklāt ienākumu nevienlīdzība valstī ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā.
Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes sasniedz tikai aptuveni 70% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem blokā. Salīdzinājumam – Lietuva jau sasniegusi aptuveni 85% no ES vidējā līmeņa, savukārt Igaunija saglabā līdzīgu IKP līmeni kā Latvija, taču ar augstākām algām un labvēlīgāku izaugsmes dinamiku.
Atšķirības redzamas arī darba samaksā. 2025. gadā vidējā bruto alga Latvijā bija aptuveni 1835 eiro, kamēr Igaunijā tā pārsniedza 2200 eiro, bet Lietuvā sasniedza 2480 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka Lietuvas iedzīvotāji vidēji nopelnīja par gandrīz 8400 eiro vairāk gadā nekā Latvijā strādājošie.
Vienlaikus Latvija ir viena no nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā. Pēc Džini indeksa valsti apsteidz vien Lietuva un Bulgārija, kas liecina, ka ekonomiskās izaugsmes augļi starp sabiedrības grupām tiek sadalīti nevienmērīgi.
Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka prioritātēm jābūt ārvalstu investīciju piesaistei, eksporta pieaugumam, birokrātijas mazināšanai, uzņēmumu piekļuvei finansējumam, STEM izglītības attīstībai un kvalificētu speciālistu piesaistei.
