Ilgtspējas jautājumi kļūst aktuālāki arvien vairāk jomu. Tam, ka par to ir ne tikai jādomā, bet reāli jārīkojas, piekrīt arī uzņēmumi Latvijā. SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja atklāj, ka ceturtdaļai uzņēmumu Latvijā un Lietuvā, kā arī trešdaļai Igaunijā jau ir izstrādāts konkrēts plāns, kas ietver vajadzīgās investīcijas kaitīgo emisiju samazināšanai. Šie uzņēmumi ir noteikuši mērķus ilgtspējas jautājumos un apņēmušies ieviest izmaiņas, kas sekmētu klimata pārmaiņu mazināšanu.
Aptaujā arī atklājās, ka daļa uzņēmumu Baltijā vēl tikai sāk izstrādāt šādu plānu, tomēr joprojām ir uzņēmumi, kas tuvākajā laikā to darīt neplāno – Latvijā 13% un mazāk nekā 10% Lietuvā un Igaunijā.
SEB bankas ilgtspējas vadītājs Viktors Toropovs norāda, ka klimata jautājumi ir kļuvuši par nozīmīgu uzņēmumu prioritāti pēdējo gadu laikā, ko apliecina augošais uzņēmumu skaits ar gataviem vai izstrādes procesā esošiem plāniem. Tomēr Toropovs uzsver, ka pastāv jautājums par šo plānu detalizāciju un pielāgotību uzņēmumu reālajām vajadzībām. Tāpat ir būtiski nodrošināt atbilstošu finansējumu un organizatorisko struktūru veiksmīgai ilgtspējas mērķu sasniegšanai, jo īpaši saistībā ar jauno ilgtspējas ziņošanas regulējumu Eiropas Savienībā, kas rada izaicinājumus uzņēmumiem visā Baltijā.
Aptaujas rezultāti parāda, ka
galvenais fokuss uzņēmumu investīcijām ilgtspējas jomā Latvijā ir CO2 izmešu mērīšana – to atzinuši 45% finanšu direktoru.
Tam seko ilgtspējas stratēģijas izveide, ko par prioritāti norādījuši 41% respondentu un ilgtspējas principu iedzīvināšana uzņēmuma kultūrā (34%). Vienlaikus tieši Lietuvas uzņēmumi izrāda lielāko apņēmību investēt ilgtspējā, tādējādi nostiprinot savu lomu ilgtspējīgos risinājumos Baltijas reģionā.
Finanšu direktori norādījuši arī uz galvenajiem izaicinājumiem ilgtspējas jautājumos, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta izpratnes veicināšanai par regulējumu un atbilstības prasībām, kas ir izaicinājums 31% finanšu direktoru Latvijā. Tāpat nozīmīgi ir attīstīt ilgtspējas stratēģiju (24%) un nodrošināt nepieciešamo finansējumu (13%). Lietuvā un Igaunijā šie izaicinājumi ir līdzīgi. Uzņēmumi visā Baltijā apzinās nepieciešamību pielāgoties mainīgajiem ilgtspējas regulējuma noteikumiem, lai sekmīgi virzītos uz klimatneitralitāti un vides ilgtspēju.
