Sācies jaunais saules enerģijas ražas laiks, kas šogad ir īpaši jaudīgs – jau pirmajā ceturksnī Latvijas saules enerģijas spēkstacijās saražotās enerģijas apjoms teju četrkārt pārsniedz pērnā gada sākuma rādītājus. Turklāt šogad paredzama gandrīz divkārša saules enerģijas ražošanas jaudu izaugsme, Latvijai būtiski papildinot savu zaļās enerģijas ražošanas portfeli. Jaunu spēkstaciju palaišana un arī pirmo lieljaudas saules parku pieslēgšana pārvades sistēmas operatoram AS Augstsprieguma tīkls ļaus nodrošināt, ka jau šogad vismaz 10% no Latvijā saražotās elektroenerģijas tiks iegūta saules parkos.
Jau 2024. gada laikā Latvijā uzstādītās saules enerģijas ražošanas jaudas strauji auga un sasniedza 661 MW. Savukārt šajās spēkstacijās saražotās enerģijas apjoms kāpa trīskārtīgi – līdz 400 GWh. Attiecīgi pagājušajā gadā saules enerģija nodrošināja 6,7% no visas Latvijā saražotās elektroenerģijas. Šogad sagaidāma jaunu saules parku nodošana ekspluatācijā ar vēl vismaz 600 MW kopējo jaudu, kas ļaus pārliecinoši pārsniegt viena gigavata jaudas slieksni un būtiski mazināt elektroenerģijas deficītu reģionā.
Šogad AS Augstsprieguma tīkls paredzēts pievienot vismaz trīs lieljaudas saules parkus, sākot ar 50 MW jaudu, bet lielākais varētu pārsniegt arī 200 MW jaudu.
Tas ir būtisks pavērsiens visai nozarei, nodrošinot jaunu attīstības dinamiku Latvijas elektroenerģijas ražošanas portfelim.
Asociācijas Saules enerģija Latvijai valdes loceklis Jānis Bethers uzsver, ka strauja papildu jaudu attīstība ir būtisks priekšnosacījums, lai mazinātu kopējo elektrības cenu līmeni un izvairītos no straujiem cenu lēcieniem tirgū. Saulainās vasaras dienās skaidri var redzēt ieguvumu no lētas zaļās enerģijas un dažbrīd var priecāties pat par bezmaksas elektrību. Tomēr vēl ir pāragri teikt, ka spējam saražot elektrību pietiekami, jo pat nelieli energoinfrastruktūras bojājumi var viegli izsist no komforta zonas un strauji pacelt elektrības cenas. Piemēram, nupat notikušais Lietuvas–Zviedrijas starpsavienojuma NordBalt bojājums pat par spīti samērā saulainam laikam uzreiz paaugstināja elektroenerģijas tirgus cenu Nord Pool biržā. Tāpēc ikviens papildu megavats Baltijas reģionam būs noderīga investīcija tirgus cenu mazināšanai ilgtermiņā.
Kā nākamais solis reģiona attīstībā noteikti iezīmējas fokuss uz enerģijas uzglabāšanas risinājumu ieviešanu. Šobrīd pārvades sistēmas operatori veido lieljaudas elektroenerģiju uzkrājošos akumulatorus jeb enerģijas uzkrātuves tīkla stabilitātes nodrošināšanai, un komersanti aktīvi strādā pie uzkrātuvju projektiem, kas labi papildinās arvien augošās zaļās enerģijas jaudas un mazinās ekstrēmas cenu svārstības vienas diennakts ietvaros.
