Pretēji tendencēm pasaulē Latvijā atkal pieaug skaidras naudas izmantošana. Latvijas Bankas jaunākais ziņojums “Maksājumu radars” informē, ka bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā šī gada augustā bijusi 74 % pret 26 %. Skaidrā nauda ir atguvusi pozīcijas, tuvojoties 2023. gada augusta līmenim (27 %), pēc tam, kad 2025. gada februārī tika novērots vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars (78 %).
Pirmo reizi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība tika nomērīta 2017. gada februārī, kad tā bija 58 % maksājumu bezskaidrā naudā un 42 % maksājumu skaidrā naudā. Kopš tā laika bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars pakāpeniski pieaudzis un pēdējo gadu laikā stabilizējies līmenī virs 75 %.
Šī gada augustā vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veica nedēļas laikā, bija 17.9
(2025. gada februārī tas bija 14.1, bet 2024. gada augustā – 15.2), tajā skaitā 13.3 maksājumi bezskaidrā naudā un 4.6 maksājumi skaidrā naudā.
“Maksājumu radara” dati liecina, ka pēdējā pusgada laikā nedaudz samazinājusies moderno tehnoloģiju izmantošana maksājumu jomā. Mazliet sarukuši norēķini ar bezkontakta karti (augustā šādi maksāja 58 % iedzīvotāju, bet februārī – 62 %). Samazinājušies arī norēķini ar viedtālruni (augustā šādi maksāja 20 % iedzīvotāju, bet februārī – 24 %). Ar viedpulksteni 2025. gada februārī norēķinājās 2 % iedzīvotāju.
Savukārt zibmaksājumu iespēju augustā ikdienā izmantoja 38 % iedzīvotāju (februārī – 34 %). Iespēju maksājumu veikt, norādot tikai saņēmēja tālruņa numuru, augustā izmantoja 22 % to iedzīvotāju, kuri ikdienā lietoja zibmaksājumus, bet par to bija informēti, taču vēl neizmantoja 41 %. Februārī šādu iespēju izmantoja 19 % aptaujāto, bet 51 % bija par to bija informēti, taču vēl neizmantoja.
