Pēc vairāku veikto pētījumu rezultātiem - pērn ap 78% Latvijas iedzīvotāji vismaz vienu reizi iepirkušies kādā no interneta veikaliem, lielākoties atstājot tajos līdz 50 eiro. Līdz šim gan precīzi nav zināms, kādos apjomos pirkumi tiek izdarīti, un cik naudas kopumā aizplūst tieši ārzemju internetveikalos. To sola mainīt Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas turpmāk ar trešo pušu palīdzību plāno iegūt informāciju par pārdoto preču apjomu ārzemju internetveikalos.
2018. gada pašā izskaņā tika pieņemtas izmaiņas likumā, kas paredz to, ka ārvalstu uzņēmējiem jāmaksā Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Latvijas valsts budžetā situācijās, kad pirkumu izdara kāds Latvijas pilsonis. Pamatojoties uz šīm izmaiņām, nolemts, ka trešajām pusēm, kas šajā gadījumā ir bankas, pasts un citas maksājumu iestādes, turpmāk būs jāsniedz informācija VID par Latvijas iedzīvotāju pirkumiem ārzemēs reģistrētos interneta veikalos.
Kā pirmie interneta veikali, par kuriem plānots iegūt informāciju, ir tie, kas nonākuši VID redzeslokā.
Kā norāda VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane – starp šiem interneta veikaliem arī varētu atklāties tādi, kas vēl nav sākuši iemaksāt nodokļus Latvijas budžetā.
Tomēr rodas jautājums – vai VID ievāks arī kādu informāciju par pašiem Latvijas pircējiem, kas veikuši pirkumus ārvalstu internetveikalos? Atbilde uz šo jautājumu ir skaidra un nepārprotama – nē. Tiek norādīts, ka bankas piekrita sniegt informāciju VID tikai par ārzemju internetveikalos izdarīto pirkumu apjomu, nevis arī datus par pašiem pircējiem. Šo faktu apstiprināja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars, kurš uzsvēra, ka nekāda veida dati par banku klientiem, kas ir maksājumu veicēji, netiks sniegti, un VID saņems datus tikai par maksājuma saņēmējiem.
