Bērni, kuri pie ekrāniem pavada četras un vairāk stundas dienā, saskaras ar būtiski augstāku depresijas risku, liecina jauns pētījums, kurā analizēti vairāk nekā 50 000 bērnu ASV vecumā no 6 līdz 17 gadiem. Rezultāti rāda, ka pārmērīgs ekrāna laiks saistīts ar 61% lielāku depresijas iespējamību, kā arī augstāku trauksmes, uzvedības traucējumu un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) risku.
Pētījumā, kas publicēts Nature Portfolio izdevumā, secināts, ka četras un vairāk stundas dienā pie viedtālruņiem, planšetēm, datoriem vai televizora korelē ar 45% lielāku trauksmes risku, 24% augstāku uzvedības problēmu iespējamību un 21% lielāku UDHS izplatību. Eksperti uzsver, ka būtiska loma šajā saistībā ir dzīvesveida faktoriem – samazinātai fiziskajai aktivitātei un traucētam miegam.
Klīniskā psihiatre un uzņēmuma Flow Neuroscience medicīniskā direktore Lielbritānijā Dr. Hanna Nīrnija norāda, ka īpaši satraucošs ir depresijas riska pieaugums. Lai gan depresijai pastāv efektīvas ārstēšanas metodes, bērnu un pusaudžu ārstēšana ir sarežģīta, jo medikamentu lietošana agrīnā vecumā var radīt blakusparādības un papildu riskus. Turklāt alternatīvas bieži aprobežojas ar psihoterapiju, kas ne vienmēr ir ātri pieejama.
Pētījuma dati liecina, ka aizsargfaktoru vidū vissvarīgākā ir fiziskā aktivitāte – tā skaidro līdz pat 39% no saistības starp ekrāna laiku un mentālās veselības problēmām. Neregulārs gulētiešanas režīms veido gandrīz ceturto daļu riska, savukārt pārāk īss miegs – aptuveni 7%. Tas nozīmē, ka paradumu maiņa var būtiski mazināt negatīvās sekas.
Tomēr realitāte rāda pretējo tendenci – gandrīz katrs trešais bērns pavada pārmērīgi daudz laika pie ekrāniem. Tikai viens no pieciem bērniem sasniedz ieteicamo fiziskās aktivitātes normu – vismaz 60 minūtes dienā, bet regulāru darba dienu miega režīmu ievēro tikai ceturtā daļa.
Speciālisti uzsver, ka jaunie dati maina skatījumu uz bērnu mentālo veselību – daļa risku ir saistīta ar maināmiem ikdienas paradumiem. Ekrāna laika ierobežošana, strukturēts miega grafiks un regulāras fiziskās aktivitātes var kalpot kā preventīvi instrumenti, samazinot nepieciešamību pēc medikamentozas iejaukšanās.
Eksperti aicina vecākus un izglītības iestādes pievērst lielāku uzmanību digitālās higiēnas jautājumiem. Tehnoloģijas pašas par sevi nav kaitīgas, taču pārmērīga un nekontrolēta lietošana var būtiski ietekmēt bērnu emocionālo un kognitīvo attīstību.
Ja tendences nemainīsies, ekrāna laiks var kļūt par vienu no būtiskākajiem bērnu mentālās veselības riska faktoriem nākamajā desmitgadē. Taču pētījums arī sniedz cerību – risinājumi lielā mērā ir mūsu pašu rokās.
