Latvijas un citu valstu veikums dažādās nozarēs tiek novērtēts ik gadu un apkopots dažādos indeksos. Viens no tiem ir Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas globālais inovāciju indekss. Jaunākajā no tiem jeb “Global Innovation Index 2025” Latvija ierindojusies 41. vietā no 139 valstīm. Tas ir solis uz augšu salīdzinājumā ar pagājušo gadu, tomēr vienlaikus Latvija joprojām krietni atpaliek no kaimiņiem Igaunijas un Lietuvas.
Šajā indeksā valstis tiek vērtētas pēc 80 dažādiem kritērijiem, tostarp ieguldījumiem, tehnoloģiju attīstības un sociālās ietekmes. Pasaules līderes joprojām ir Šveice, Zviedrija, ASV, Dienvidkoreja un Singapūra. Tikmēr Igaunija un Lietuva “Global Innovation Index 2025” ierindojušās attiecīgi 16. un 33. vietā.
Latvija iekļauta augstu ienākumu grupā un pasaulē šajā kategorijā ir 38. vietā no 54, bet Eiropas līmenī - 27. vietā no 39 valstīm. Kā galvenās inovāciju veicinātājas izceltas trīs universitātes: Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte. Tās ierindotas starp 721. un 1000. vietu pasaulē. Pētnieku skaita ziņā Latvija atrodas 41. vietā, bet pēc absolventu skaita dabaszinātnēs un inženierzinātnēs - 83. vietā.
Salīdzinot ar pērno gadu, Latvija uzlabojusi sniegumu sešās jomās. Piemēram, vairāk ieguldīts izpētē un attīstībā, pieaudzis riska kapitāla darījumu skaits, paplašināta platjoslas un 5G pieejamība, kā arī uzlabojusies dzīves ilguma prognoze. Vienlaikus citos četros rādītājos situācija pasliktinājusies. Proti, salīdzinājumā ar gadu iepriekš iesniegts mazāk zinātnisko publikāciju un patentu pieteikumu, samazinājusies darba produktivitāte.
Indeksa rezultāti apliecina, ka
spēcīgākās jomas Latvijā ir infrastruktūra un radošie sektori.
Īpaši labi rādītāji ir filmu ražošanā (5. vieta pasaulē), kultūras un radošo pakalpojumu eksportā (10. vieta), mobilo lietotņu radīšanā (12. vieta), kā arī sieviešu nodarbinātībā ar augstāko izglītību (12. vieta). Tikmēr vājākās jomas ir: tirgus attīstība, uzņēmējdarbības vide, pētniecība un cilvēkkapitāls. Ļoti zemi rezultāti ir politikas stabilitātē uzņēmējdarbībai (126. vieta), jauniešu īpatsvarā sabiedrībā (117. vieta). Kopējo situāciju un vietu indeksā pasliktina arī tas, ka Latvijā ir maz globālu zīmolu un “vienradžu” jeb miljardu vērtu jaunuzņēmumu.