Taču mūsu gadījumā tā ir pārāk abstrakta definīcija. Ko nozīmē vislabāk? Kā notiek integrēšana? Vai jomu uzskaitījums var būt izsmeļošs? Viedās pilsētas koncepta izpratnē tie nepavisam nav retoriski jautājumi. Viedai pilsētai patiesībā ir vienaldzīga oficiālā formula, tā darbojas pēc saviem likumiem – un viedums ir ielikts jau tās stratēģijā.
Singapūra, Barselona, Sanfrancisko – viedas pilsētas, kuras ceļu uz šo konceptu sāka jau tad, kad jēdziens smart (‘vieds’) datortehnoloģijās vēl nebija ienācis. Piemēram, pasaulslavenais projekts 22@ Barselonā tika iecerēts vēl pagājušās tūkstošgades nogalē, un viens no tā svarīgākajiem sākotnējiem mērķiem bija ļoti pragmatisks – nezaudēt 1992. gada olimpiskajām spēlēm izbūvēto infrastruktūru, panākt, lai tā būtu noderīga un turpmāk ne tikai attīstītos, bet arī veiksmīgi integrētos rītdienas Barselonā. Šodien eksperti nešaubās, ka Barselona ir viena no pasaules viedpilsētu līderēm – jaunās tehnoloģijas Barselonas municipalitāte izmanto arvien plašāk, sākot ar pilsētas plānošanu un informācijas sistēmu, beidzot ar konkrētiem būvprojektiem gan mājokļu, gan infrastruktūras attīstībā. Nu, un, protams, 22@ inovāciju rajons Sanmartī, kurā šobrīd ietilpst gandrīz 200 hektāru teritorija – plašākā urbānās reģenerācijas teritorija Eiropā. Kopš 2001. gada, kad 22@ tika oficiāli sākts, iedzīvotāju skaits šajā rajonā ir palielinājies no 73,5 līdz vairāk nekā 90 tūkstošiem un aug ātrāk nekā pilsētā kopumā. Bez šaubām, projekts 22@ nav lokalizēts tikai vienā Barselonas rajonā, tas velk uz priekšu visu pilsētu.
Ar 2050. gadu Kopenhāgena plāno pilnīgi atteikties no fosilās degvielas
Līdzīga pieeja ir vērojama vēl vienā slavenā Eiropas viedajā pilsētā – Kopenhāgenā. Arī tur viss sākās ar pilsētas plānošanu, un ideoloģiskie priekšnoteikumi ir meklējami gadsimtu mijā, kad Kopenhāgenas Nākotnes studiju institūts (Copenhagen Institute for Futures Studies) publiskoja radošā cilvēka (creative man) ideju, paplašinot to ar radošās sabiedrības koncepciju. Arī Kopenhāgenā vieduma pamatā tika guldīta atsevišķu rajonu īpaša attīstība, piemēram, dzīvojamais rajons, kurā nav iespējams iebraukt ar auto, bet galvenais transportlīdzeklis ir velosipēds. Taču Dānijas galvaspilsētā viedās pilsētas projekts ir ļoti cieši saistīts ar zaļajām tehnoloģijām. Kopenhāgenas attīstītāji ir paziņojuši, ka 2025. gadā šī pilsēta kļūs par pasaulē pirmo, kas atmosfērā vairs neizmetīs videi kaitīgos ūdeņraža savienojumus, bet ar 2050. gadu Kopenhāgena plāno pilnīgi atteikties no fosilās degvielas. Un tas ir reāli kaut vai tāpēc, ka Lielās Kopenhāgenas projekts šobrīd bauda arī politisko atbalstu: tā ir Dānijas valdības prioritāte. Turklāt jauninājumus aktīvi atbalsta un izmanto Dānijas iedzīvotāju vairākums.
Pasaulē eksistē dažādi viedo pilsētu reitingi. Lielbritānijā bāzētā tirgus pētījumu uzņēmuma Juniper Research vērtējumā piecas viedākās pilsētas pasaulē ir (secībā) Singapūra, Barselona, Londona, Sanfrancisko un Oslo.
Arī Patērētāju tehnoloģiju asociācijas (Consumer Technology Association – CTA) 2017. gada pētījumā Viedo pilsētu un savienoto kopienu evolūcija (The Evolution of Smart Cities and Connected Communities) par neapšaubāmu globālo vieduma līderi ir atzīta tieši Singapūra, prognozējot, ka singapūrieši kļūs par pasaulē pirmo viedo nāciju. Taisnības labad ir jāatzīst, ka šai pilsētvalstij ir virkne priekšrocību: starp tām ir gan kompaktā teritorija (tikai 710 km2), gan ļoti augstais iedzīvotāju blīvums (6914 uz km2), gan urbanizācijas pakāpe, gan singapūriešu izglītības līmenis, gan fantastiskā IKT bāze. Rezultātā Singapūra kompleksi arvien pilnīgāk darbojas paralēli divās realitātēs: gan materiālajā, gan virtuālajā. Tiesa, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Singapūra ir arī viena no pasaulē dārgākajām vietām dzīvošanai.
Atbilstīgi CTA rangam viedākās pilsētas blakus Singapūrai ir jau aplūkotās – Barselona un Kopenhāgena, arī Juniper Research pieminētā Londona, kuras universitātes koledžā, starp citu, ir iespējams iegūt maģistra grādu viedo pilsētu zinībās, kā arī Helsinki un Seula.
CTA ir aprēķinājis, ka pasaules viedajās pilsētās 2016. gadā bija pieslēgti kopumā 1,6 miljardi viedierīču – tas ir par 39 % vairāk nekā gadu iepriekš. Viedpilsētu kopējie izdevumi 2015. gadā bija 14,35 miljardi ASV dolāru, bet 2020. gadā tiek plānoti jau 34,35 miljardi dolāru.
Pasaules viedākās pilsētas no vienkārši viedām atšķiras ar to, ka tehnoloģiju pasaulē tās tiek mērķtiecīgi pārceltas kopumā, turklāt tām labprātīgi seko iedzīvotāji
Savukārt saskaņā ar pētījumu firmas IHS prognozēm 2025. gadā pasaulē būs vismaz 88 pilsētas, ko varēs uzskatīt par viedām, un 32 no tām atradīsies Āzijas un Klusā okeāna reģionā.
Pasaules viedākās pilsētas no vienkārši viedām atšķiras ar to, ka tehnoloģiju pasaulē tās tiek mērķtiecīgi pārceltas kopumā, turklāt tām labprātīgi seko iedzīvotāji. Singapūras transporta sistēma, ieskaitot personisko transportu, kura kustībai šajā valstī ir noteikti bezprecedenta ierobežojumi; Barselonas kompleksā mākslinieciskā pieeja; Kopenhāgenas ekoloģiski tendētie projekti; Londonas karalisko doku (Royal Docks) rajona atdzimšana; Parīzes zinātņu un industrijas pilsēta (Cité des Sciences et de l’Industrie); Milānas Bosco Verticale dzīvojamo dārzu bloki; arvien efektīvāka pilsētu digitalizācija visā pasaulē – Tokija (Japāna), Santjago (Čīle), Medelīna (Kolumbija), Sanfrancisko un Detroita (ASV), Songdo (Dienvidkoreja). Tās ir jaunās pasaules metropoles.
