Atklāts un slēgts kods
Pēc izstrādes un izplatīšanas principa programmatūru var iedalīt divās grupās: atklātā koda programmatūra un slēgtā koda jeb īpašniekprogrammatūra (proprietary software). Īpašniekprogrammatūras kods paliek tikai izstrādātāja rīcībā, citiem tas nav pieejams, tāpēc ir visai ierobežotas iespējas izpētīt, kā konkrētā programmatūra darbojas, un ieviest tajā kādas izmaiņas. Lietotājam tad nākas pieņemt izstrādātāja noteikumus, to vidū iespējamos ierobežojumus, kas ir saistīti ar programmatūras lietojumu.
Īpašniekprogrammatūru tās veidotājs var izvēlēties izplatīt bez maksas, kā tas ir, piemēram, PDF failu atvēršanai paredzētais Adobe Acrobat Reader, mediju bibliotēka iTunes vai ģeogrāfiskās informācijas programma Google Earth, tomēr šis modelis plaši tiek izmantots komerciālajā jomā – par programmatūras lietošanu var būt jāmaksā, t. i., jānopērk licence. Šādi īpašniekprogrammatūras piemēri ir operētājsistēmas Windows un macOS, biroja programmatūra Microsoft Office, attēlu apstrādei paredzētais Adobe Photoshop u. c.
Turpretim atklātā koda programmatūras veidotāji interesentiem dara zināmu arī pirmkodu – komandas, kas ir sarakstītas kādā no programmēšanas valodām un ko var transformēt mašīnkodā, kuru saprot dators. Pirmkoda pieejamība citiem ļauj programmu ne tikai attīstīt, bet arī pārliecināties, ka programmā nav iekļauta kāda nevēlama darbība, piemēram, lietotāja informācijas vākšana. Nozīmīgākie atklātā koda programmatūras piemēri top, sadarbojoties programmatūras entuziastiem vai organizācijām. Spilgtākais piemērs ir Linux, uz kura kodola pamata ir radītas neskaitāmas operētājsistēmas, kuru izstrādātāji tajās var ietvert kādas sev un saviem klientiem svarīgas specifiskas iezīmes vai iespējas. Līdzīgā kārtā eksistē arī daudzas interneta pārlūkprogrammas, kas ir balstītas uz populāro Mozilla Firefox, un no sākotnējā pārlūka tās var atšķirties gan sīkumos, gan būtiskos aspektos.
Novērtē arī IT milži
Likumsakarīgs atklātības blakusefekts ir tāds, ka šāda programmatūra visai reti tiek izplatīta par maksu. Ideja par programmatūru, kas ir brīva no izstrādātāja uzliktiem ierobežojumiem, jau no pirmsākumiem ir gājusi rokrokā ar pārliecību, ka programmatūra ir jāattīsta, cilvēkiem sadarbojoties. Tas vislabāk ir darāms, ja tiek novākti arī finansiālie šķēršļi. Atklātā
Ieguldījums atvērtajā kodā nav pretrunā ar peļņas gūšanas iespējām
koda programmatūras izstrāde tad ir atkarīga no citu cilvēku gatavības šādiem projektiem veltīt savu laiku, darbu, idejas un ziedot finanšu līdzekļus.
Tomēr eksistē arī atklātā koda programmatūras biznesa modeļi, piemēram, Red Hat, kas izstrādā uzņēmumiem paredzētu šāda nosaukuma Linux operētājsistēmu, iekasē maksu par klientu atbalstu, apmācību un izstrādātās programmas integrāciju klientu sistēmās.
To, ka atklātā koda programmatūra mūsdienās spēlē aizvien lielāku lomu, apliecina kaut vai fakts, kā ir mainījusies lielo IT kompāniju attieksme pret šo kustību. 2001. gadā viens no tolaik ietekmīgākajiem Microsoft darbiniekiem Džims Olčins paziņoja, ka „atklātais kods ir intelektuālā īpašuma iznīcinātājs” un „es nevaru iedomāties neko sliktāku programmatūras un intelektuālā īpašuma biznesam”, turpretim pašlaik daudzi no tehnoloģiju gigantiem, ieskaitot to pašu Microsoft, savā programmatūrā izmanto atklātā koda kustības pienesumu un pat publicē atsevišķu sevis radītu programmu kodu.
Arī starp Linux atbalstītājiem netrūkst dažādu korporatīvu smagsvaru, ieskaitot Intel, Google un Samsung. Šīs un daudzas citas veiksmīgās kompānijas ir sapratušas, ka ieguldījums atvērtajā kodā nav pretrunā ar peļņas gūšanas iespējām.
Izmanto aizvien plašāk
Ievērojamai daļai komerciālo programmatūras izstrādājumu var atrast bezmaksas un atklātā koda alternatīvas, piemēram, Microsoft Office vietā var lietot LibreOffice, attēlu apstrādes programmas GIMP funkcionalitāte līdzinās tai, ko piedāvā Photoshop, statistikas programma R iespējās neatpaliek no SPSS, dizaina programmas AutoCAD vietā var izvēlēties FreeCAD vai LibreCAD. Šīs alternatīvas gan ne tuvu nav identiskas, un ne visai īpašniekprogrammatūrai bezmaksas alternatīvas atradīsies.
Atklātā koda kustības attīstība aizvien lielākam skaitam uzņēmumu un institūciju liek apsvērt atteikšanos no komerciālās īpašniekprogrammatūras un pāreju uz atklātā koda programmatūru, kas sola ne mazāku drošību, vienlaikus ļaujot ietaupīt naudu, kas būtu jāiegulda programmatūras licencēs.
Virknē valstu jau ir sperti nozīmīgi soļi, lai veicinātu atklātā koda programmatūras lietošanu, piemēram, Francijas policija oficiāli ir pārgājusi uz Ubuntu Linux sistēmām; vēlmi aizvien plašāk izmantot atklātā koda risinājumus ir formulējusi Portugāle, kur vairākas iestādes šādā veidā jau ir būtiski samazinājušas IT izmaksas. Šogad Bulgārija pieņēma likumu – saskaņā ar to visai programmatūrai, kas ir radīta speciāli valsts institūciju vajadzībām, ir jābūt ar atklātu kodu, kas nozīmē, ka tai ir jābūt pieejamai ikvienam. Interese par šādu programmatūru ir vērojama arī privātajā sektorā.
Ieguvumi – ilgtermiņā
Der gan uzsvērt, ka pāreja uz atklātā koda risinājumiem ne vienmēr ir vienkārša un ne vienmēr sola ietaupījumus uzreiz. Uzņēmumi bieži vien izmanto arī specializētu programmatūru, kuras alternatīva atbilstīgā kvalitātē nav pieejama, un pašlaik izmantotie risinājumi var nebūt savietojami ar atklātā koda standartiem. Nepieciešamās programmatūras radīšana no jauna vai pielāgošana tādējādi var būt saistīta ar būtiskām investīcijām. Tēriņi ir nepieciešami arī pašam programmatūras nomaiņas procesam un lietotāju apmācīšanai. Turklāt, ja pērkat programmnodrošinājumu no lielajiem IT milžiem, varat rēķināties ar tehnisko atbalstu, kad tas būs nepieciešams, turpretim vairums problēmu, kas ir saistītas ar atklātā koda programmatūru, visticamāk būs jārisina saviem spēkiem.
Pāreja uz atklātā koda risinājumiem ne vienmēr ir vienkārša un ne vienmēr sola ietaupījumus uzreiz
Visbeidzot – tas vien, ka konkrētais ir atklātā koda risinājums, vēl nenozīmē, ka tas ir labāks, funkcionālāks, izdevīgāks par īpašniekprogrammatūru. Gan vienā, gan otrā programmatūras veidā ir iespējami tiklab izcili, kā neveiksmīgi risinājumi.
Pārdomāti ieviesta un kvalitatīva atklātā koda programmatūra ilgtermiņā sola ieguvumus ne tikai finansiālā ziņā. Izmantojot šāda veida programmatūru, ir mazāks risks būt atkarīgam no konkrēta piegādātāja vai izstrādātāja. Ja kods ir pieejams, tad uzņēmums vieglāk var nomainīt savas specializētās programmatūras attīstītājus un apkalpotājus. Savukārt valsts mērogā ir saprātīgāk nevis tērēt līdzekļus jau gatavu, citviet radītu programmatūras risinājumu pirkšanai, bet gan ieguldīt vietējā programmatūras izstrādes nozarē. Programmēšanas pasūtījumi, ko saņem vietējie uzņēmēji, stiprina nozari un veicina atbalstu cilvēkresursos jomā, kuras nozīme nākamo gadu desmitu laikā tikai pieaugs.
