Lai stiprinātu Baltijas valstu sadarbību mikroshēmu jomā, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji parakstījuši sadarbības memorandu. Saskaņojot nacionālās stratēģijas un apvienojot kompetences, valstis ir iecerējušas paātrināt inovāciju radīšanu, paplašināt pētniecības kapacitāti un stiprināt Baltijas un Ziemeļvalstu lomu mikroshēmu pētniecībā Eiropā.
Memorandu parakstījušas katras valsts Mikroshēmu kompetences centru pārstāvošās organizācijas: Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU), Lietuvas Fizikālo zinātņu un tehnoloģiju centrs un Igaunijas Metrosert Lietišķo pētījumu centrs.
Memorands koncentrējas uz trim galvenajiem sadarbības virzieniem – inovāciju un starptautiskās atpazīstamības veicināšanu, pētniecības un izglītības attīstību, veidojot kopējas mācību programmas, veicinot zināšanu apmaiņu un nodrošinot piekļuvi pētniecības infrastruktūrai, kā arī atbalstu jaunuzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), veicinot to piekļuvi pilotražošanas līnijām un pētniecības infrastruktūrai programmā Chips Joint Undertaking.
RTU inovāciju prorektore Liene Briede norāda, ka RTU kā vadošā partnere Latvijas Mikročipu kompetences centrā ir uzņēmusies iniciatīvu stiprināt sadarbību Baltijas līmenī, un nākamais solis ir paplašināt to līdz Ziemeļvalstīm.
Reģionu partnerība sniegs jaunu jaudu Latvijas mikroshēmu ekosistēmai – no tās iegūs gan mazie un vidējie uzņēmumi, gan jaunuzņēmumi, gan arī pētniecības institūcijas.
Turklāt, tā ir lieliska iespēja nostiprināt Latvijas lomu globālajās piegādes ķēdēs.
Baltijas valstis īpašu uzmanību pievērš pusvadītāju nozarei, kurai ir vērojama stabila izaugsme reģionā. Paredzams, ka Igaunijas un Lietuvas mikroshēmu tirgi 2023.–2028. gadā pieaugs par aptuveni 5% gadā, kopumā no aptuveni 41 miljona līdz 53 miljoniem eiro. Savukārt Latvijas mikroshēmu eksporta apjomam 2021.–2026. gadā tiek prognozēts 6% gadā.
Nākamais solis Baltijas partneriem ir kopēja programmas HORIZON-CSA (Horizon Europe – Coordination and Support Action) projekta pieteikuma sagatavošana, lai kartētu reģionālo mikroshēmu ekosistēmu un izstrādātu kopēju stratēģiju Baltijas-Ziemeļvalstu mikroshēmu aliansei. Tas nākotnē pavērs ceļu Eiropas Savienības projektiem, kas stiprinās pētniecības infrastruktūru un atbalstīs jaunuzņēmumus un MVU Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
